|
topuzganã
topuzganã (to-puz-gá-nã) sf topuzgani/topuzgane (to-puz-gá-ni) – ciumagã cu un capit stronghil ma gros (tra s-hibã bun tr-agudiri cariva i tsiva); ciumagã cu cari culindãtorlji bat la ushi; tupuzganã, tupuz, tupuzi, tãpuzi, buzdugan, buzduganã, buzdugani, fupuzganã, stupaganã, ciumagã, mãciucã, shopcã, sopcã, ghioagã
{ro: buzdugan, măciucă, ciomag}
{fr: massue, gourdin noueux}
{en: club, stick}
§ tupuzganã (tu-puz-gá-nã) sf tupuzgani/tu-puzgane (tu-puz-gá-ni) – (unã cu topuzganã)
§ fupuzganã (fu-puz-gá-nã) sf fupuzgani/fupuzgane (fu-puz-gá-ni) – (unã cu topuzganã)
§ stupaganã (stu-pa-gá-nã) sf stupagani/stupagane (stu-pa-gá-ni) – (unã cu topuzganã)
§ tupuz (tu-púzŭ) sn tupu-zi/tupuze (tu-pú-zi) – (unã cu topuzganã)
ex: arucã tupuzlu s-lu-agudeascã, ma hiljlu di-amirã, ashtiptã tupuzlu cu mãnjli
§ tupu-zi/tupuze (tu-pú-zi) sf tupuzi/tupuze (tu-pú-zi) – (unã cu topuz-ganã)
§ tãpuzi/tãpuze (tã-pú-zi) sf tãpuzi/tãpuze (tã-pú-zi) – (unã cu topuzganã)
§ buzdugan (buz-du-gánŭ) sn buzduga-ni/buzdugane (buz-du-gá-ni) shi buzdugãnj (buz-du-gắnjĭ) – (unã cu topuzganã)
ex: lj-u cãrtsãnea a muntilui cu buzduganlu
§ buzduganã (buz-du-gá-nã) sf buzdugani/buzdugane (buz-du-gá-ni) shi buzdugãnj (buz-du-gắnjĭ) – (unã cu topuzganã)
ex: am mulã, buzduganã
§ buzdugani/buzdugane (buz-du-gá-ni) sf buzdugãnj (buz-du-gắnjĭ) – (unã cu topuzganã)
ex: lj-plãscãnii unã cu buzduganea
buzduganã
buzduganã (buz-du-gá-nã) sf – vedz tu topuzganã
T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã vedz: topuzganãbuzdugan
buzdugan (buz-du-gánŭ) sn – vedz tu topuzganã
T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã vedz: topuzganãbuzdugani/buzdugane
buzdugani/buzdugane (buz-du-gá-ni) sf – vedz tu topuzganã
T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã vedz: topuzganãfupuzganã
fupuzganã (fu-puz-gá-nã) sf – vedz tu topuzganã
T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã vedz: topuzganãgljoagã
gljoagã (gljĭŭá-gã) sf gljoadzi/gljoadze (gljĭŭá-dzi) – lemnu lungu (shcop, ciumagã) cu un capit ma gros shi stronghil (tra s-hibã bun tr-agudiri cariva i tsiva) cu cari s-alumta (s-apãra) lumea tu chirolu-atsel multu veclju; mãciucã, shopcã, sopcã, ciumagã, topuzganã, stupaganã, fufuzganã
{ro: măciucă}
{fr: massue, gourdin noueux}
{en: club}
mãciucã
mãciucã (mã-cĭú-cã) sf mãciutsi/mãciutse (mã-cĭú-tsi) – ciumagã cu un capit ma gros shi stronghil (tra s-hibã bun tr-agudiri cariva i tsiva); partea groasã shi stronghilã di la unã ciumagã bunã trã apãrari; mãtsucã, shopcã, sopcã, gljoagã, ciumagã, topuzganã, stupaganã, fufuzganã
{ro: măciucă}
{fr: massue, gourdin noueux}
{en: club}
§ mãtsucã (mã-tsú-cã) sf mãtsutsi/mãtsutse (mã-tsú-tsi) – (unã cu mãciucã)
ex: lj-easi un arap cu unã mãtsucã tu mãnã; cu di-ayia putui s-mi apãr cu mãtsuca shi s-yin aoatsi
shopcã
shopcã (shĭóp-cã) sf shopchi/shopche (shĭóp-chi) – ciumagã cu un capit ma gros shi stronghil (tra s-hibã bun tr-agudiri cariva i tsiva); sopcã, gljoagã, ciumagã, mãciucã, fupuzganã, stupaganã, topuzganã
{ro: ciomag, măciucă}
{fr: massue, gourdin noueux}
{en: stick, club}
ex: shopchi (ciumãdz) cu cari bat la ushi
§ sopcã (sóp-cã) sf soptsi/soptse (sóp-tsi) – (unã cu shopcã)
stupaganã
stupaganã (stu-pa-gá-nã) sf – vedz tu topuzganã
T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã vedz: topuzganãtãpuzi/tãpuze
tãpuzi/tãpuze (tã-pú-zi) sf – vedz tu topuzganã
T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã vedz: topuzganãtupuzganã
tupuzganã (tu-puz-gá-nã) sf – vedz tu topuzganã
T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã vedz: topuzganã